Lai aprēķinātu velosipēdistu skaita izmaiņas Rīgā un prognozētu velosatiksmes attīstības tendences pilsētā, velosipēdistu vortāls Veloriga.lv un veikalu tīkls Burusports šī gada vasaras un rudens mēnešos veic Vanšu tiltu šķērsojošo velosipēdistu skaita mērījumus.

“Kā liecina šī gada jūlija pirmajā pusē un atkārtoti augusta pirmajā pusē veiktais pētījums, ceļu no Pārdaugavas uz Rīgas centru un atpakaļ mēro vidēji divi velosipēdisti minūtē. Turklāt redzams, ka lielākā daļa braucēju velosipēdu izmanto kā alternatīvu transporta līdzekli, par ko liecina plūsmu izmaiņas: dienas pirmajā pusē vairums braucēju dodas centra virzienā, bet ap pieciem pēcpusdienā Pārdaugavas virzienā braucošo ir divreiz vairāk. Turklāt, ja šobrīd braucēju vidū liela daļa ir tūristu, tad paredzams, ka jau septembrī saistībā ar mācību semestra sākumu augstskolās plūsmas būtiski mainīsies,” stāsta Burusports velosipēdu nodaļas pārstāvis Mārtiņš Lucāns.

Vanšu tiltu šķērsojošo velosipēdistu skaita mērījumi tika veikti vispirms jūlijā, bet atkārtoti - augusta pirmajā pusē nedēļas vidū vienās un tajās pašās rīta, pusdienas un pēcpusdienas stundās, uzskaitot abos virzienos braucošos velosipēdistus. Kā liecina dati, laikā no pusdeviņiem līdz pusdesmitiem Vanšu tiltu centra virzienā jūlija sākumā šķērsoja 53, augustā - 87 velosipēdisti, bet Pārdaugavas virzienā – attiecīgi 38 un 40 velosipēdisti. Laikā no divpadsmitiem līdz vieniem dienā centra virzienā jūlijā brauca 62, augustā 47 velosipēdisti, bet Pārdaugavas virzienā – attiecīgi 30 un 51 velosipēdists. Kā redzams, dienas pirmajā pusē velosipēdistu plūsma pamatā virzās uz centru. Savukārt dienas otrajā pusē izteiktāka ir plūsma Pārdaugavas virzienā – jūlija sākumā veiktais pētījums rāda, ka laikā no 16:45 līdz 17:45 centra virzienā braukuši 79 (augustā – 76), bet Pārdaugavas virzienā – 127 (augustā – 122)  velosipēdisti.

“Šie dati ir būtiski nevis šī brīža fakta konstatācijas ziņā, bet gan, raugoties uz velosatiksmes attīstību ilgtermiņā: veicot velosipēdistu uzskaiti arī septembrī un oktobrī un pēc tam nākamajā vasarā, mēs redzēsim, cik strauji mainās velosipēdistu skaits Rīgā. Vadoties no izmaiņu dinamikas, būs iespējams formulēt pieprasījuma pieaugumu pēc velosatiksmes infrastruktūras objektiem. Bez šādas statistikas ir grūti pamatot gan nepieciešamību pēc velostatīviem pie visiem būtiskākajiem velobraucēju galamērķiem – mācību iestādēm, biroja ēkām, veikaliem, kafejnīcām, gan arī papildus līdzekļiem jaunu veloceliņu būvniecībai,” komentē Veloriga.lv veidotājs Romāns Meļņiks, pozitīvi novērtējot faktu, ka šogad Ķīpsalā izbūvēta plaša velostāvvieta un uzstādīti velostatīvi pie vairāku augstskolu fakultāšu un kopmītņu ēkām.

Veloriga.lv projektu turpinās arī nākamajā gadā, kad, salīdzinot iegūtos datus, būs iespējams izdarīt pirmos secinājumus.